Savu ceļu es sāku no savas mājās un turpināju pagalmā. Tajā dienā laiks bija skaidrs un saulains. Staigājot apkārt mājai, mani ieinteresēja skats uz mūsu kaimiņu mājām. Man patika, kā saules stari nosēdās uz māju sienām. Tad es devos pie mūsu žoga, kur atrodas ābele. Saule, kas gāja cauri ābeles lapām, radīja meža ilūziju, kaut arī koks bija tikai viens. Pagriežoties pa kreisi, es ieraudzīju citu kaimiņu māju, kas mani ļoti iekaroja ar savu estētiku. Turpināju savu ceļu ārpus pagalmam. Ejot pa ielu, iegāju pagalmā pie savās vecmāmiņas. 

Es nokļuvu zem tumša vīnoga jumta. Man šis skats likās ļoti skaists. Savu pastaigu nobeidzu ar skatu uz saules staru iekrāsotu zelta ozolu. Šajā pastaigā es atklāju to, ka pat parastas lietas, kā koks, lapa vai māja var būt ļoti skaistas. Es draugam pastāstītu par šīm 5 fotogrāfijām, jo tās man liekas ļoti skaistas un atmosfēriskas tieši rudenim. Es ieteiktu iziet vismaz 15 minušu pastaigā, jo tas atsvaidzina prātu, dod iespēju padomāt klusumā un pavadīt laiku pašam ar sevi.