Dzīvot zaļi 5. Nodaļa: “Kā plastmasa ietekmē savvaļas dzīvi”
Everita un Paula stāsta par problēmām ko izraisa atkritumi uz sauszemes.
Mēs dzīvojam “plastmasas laikmetā”, kurā ik gadu tiek izlietoti vairāk nekā 240 miljoni tonnu plastmasas, no kuras lielākā daļa paredzēta vienreizējai lietošanai.
Plastmasas piesārņojums uz sauszemes apdraud augus un dzīvniekus – arī cilvēkus, kuru pamatā ir zeme. Aplēses par plastmasas koncentrācijas daudzumu uz sauszemes ir četras līdz divdesmit trīs reizes lielākas nekā okeānam.
Piesārņojums ir kaitīgu materiālu nonākšana vidē. Šos kaitīgos materiālus sauc par piesārņotājiem. Piesārņotāji var būt dabiski, piemēram, vulkāniskie pelni. Tās var radīt arī cilvēka darbība, piemēram, rūpnīcu ražotie atkritumi vai gruveši. Piesārņojošas vielas bojā gaisa, ūdens un zemes kvalitāti.
Daudzas cilvēkiem noderīgas lietas rada piesārņojumu. Automašīnas no izplūdes caurulēm izšļaksta piesārņotājus. Ogļu dedzināšana elektrības radīšanai piesārņo gaisu. Rūpniecība un mājas rada atkritumus un notekūdeņus, kas var piesārņot zemi un ūdeni. Pesticīdi-ķīmiskas indes, ko izmanto, lai nogalinātu nezāles un kukaiņus, iesūcas ūdensceļos un kaitē savvaļas dzīvniekiem.
Līdzīgi kā jūras savvaļas dzīvnieku gadījumā, plastmasas piesārņojums un izmestie atkritumi var izraisīt zarnu aizsprostojumus un bojājumus, ja tos uzņem sauszemes dzīvnieki, un daudzos gadījumos tie ir nāvējoši. Ir ziņots par daudziem gadījumiem, kad sauszemes zīdītāji, tostarp ziloņi, hiēnas, zebras, tīģeri, kamieļi un liellopi, nejauši lietojuši plastmasas atkritumus, kā rezultātā nevajadzīgi gājuši bojā vairāki cilvēki.
Savvaļas dzīvnieki var viegli tikt iesprostoti un sapinušies plastmasā, neļaujot tiem būt mobiliem, lai medītu barību, vai kļūt neaizsargātākiem pret tuvējiem medījumiem. Ja viņi nejauši iebāzīs galvu plastmasas pārtikas traukos, dzīvnieki cietīs no pārkaršanas, nosmakšanas, atūdeņošanās, bada un eventuālas nāves.
Plastmasa var arī slikti savainot dzīvnieku, dažkārt pat radot ekstremitāšu zudumu. Tādas sugas kā jenoti bieži vien iestrēgst plastmasas gredzenu dzērienu turētājos, kas uz viņu ķermeņiem izraisa dziļus griezumus, liecina ASV humānā sabiedrība. Putniem plastmasa traucē lidot un medīt.
Mikro plastmasa rada lielas bažas sauszemes dzīvniekiem. Mikro plastmasas atrodas augsnē un tuvējos ūdens avotos un citās vidēs. 2020. gada pētījumā, kas bija pirmais šāda veida pētījums, lai izpētītu, kā mikro plastmasas klātbūtne var ietekmēt augsnes faunu, atklājās sauszemes mikro plastmasas piesārņojums, kā rezultātā samazinājās sugas, kas dzīvo zem virsmas, piemēram, ērces, kāpuri un citas sīkas radības. Šo sugu samazināšanās izraisa mazāk auglīgu augsni un zemi. Turklāt hlorēta plastmasa – piemēram, plastmasas pārtikas iepakojums, plastmasas caurulītes un medicīnas ierīces un produkti – apkārtējā augsnē var izdalīt kaitīgas ķīmiskas vielas, iegrimstot gruntsūdeņos, uz kuriem paļaujas daudzas sugas.
Informācijas avoti:
https://www.worldwildlife.org/magazine/issues/fall-2019/articles/plastic-in-the-ocean
https://education.nationalgeographic.org/resource/pollution/
https://www.clientearth.org/latest/latest-updates/stories/how-is-air-pollution-caused/