Šķiet tik vienkārši doties uz skolu… Satiec jaunus draugus, mācies kopā ar tiem, dodies ekskursijās ar klasi.

   Priekš manis skola ir kā vieta uz kuru doties ar smaidu, nogurumu, dusmām, bet dienas laikā tas mainās, satiekot draugus, jaukos skolotājus. Skolā esmu ieņēmusi savu tēlu, tāpat kā visi pārējie. Visu dienu staigāju šajā tēlā, tad dodos mājās un saprotu, cik ļoti bezspēcīga jūtos pēc mācību stundām. Jau ejot mājās ieskatos e-klasē, lai zinātu, kādi ir uzdotie mājasdarbi. Aizejot mājās, sagaida vecāki, uz kuriem bieži vien ”izgāžu” savas emocijas, kuras esmu turējusi kādu laiku pie sevis. Skola mums neiemāca, kā mīlēt sevi, kā cīnīties ar sliktām emocijām, jūtām, to apgūstam paši un katrs citādāk. Daži mani klasesbiedri jūtamies nemotivēti, noguruši, taču nemaz neesam neko tādu darījuši, lai būtu tik liels nogurums…Ar laiku iemācījos izlikt savas emocijas mūzikā, mākslā, pastaigājoties vai sportojot. Pašsajūta noteikti ir daudz labāka, kad nodarbojies ar to, kas tev liek aizmirst par nevajadzīgo, šajā gadījumā stress par to, ka kaut kas netiks izpildīts laikā, nebūs sekmīgs vērtējums matemātikā.

   Secinu, ka jauniešiem vajag atrast nodarbes, kuras novērš domas no liekā, ļauj būt priecīgiem un atslābinātiem.