Šī gada skolas prezidenta vēlēšanās balsu pārsvaru ieguva Aldis Kalns, un mēs vēlējāmies uzdot dažus jautājumus par viņa pienākumiem un ikdienu.

• Kādas ir sajūtas šajā pirmajā mēnesī esot skolas prezidentam?
• Godīgi sakot, viegli tas noteikti nav. Ir ļoti liels stress un atblidības sajūta pret savu darbu un pienākumiem, kas man ir uzticēti. Bet esmu ļoti pagodināts, ka esmu šīs skolas prezidents un pateicīgs, ka man ir šāda iespēja.
• Kurš ir bijis tavs lielākais palīgs jeb ,,labā roka’’?
• Pienākumu veikšanā palīdz daudzi un lielākais atbalsts ir tieši no draugiem, toties īpaši palīdzējusi ir Indra Soika – Dreimane. Viņa no vadības puses ir ļoti izpalīdzējusi un nākusi pretim, piemēram, 18.novembra svecīšu likšanā Hercoga Jēkaba laukumā viņa sagādāja svecītes, kā arī 11.novembra lāpu gājienā palīdzēja ar organizatorisko pusi.
• Kādas sajūtas mācoties jaunajās telpās, vai ir kādas idejas, kā padarīt šīs telpas mājīgākas?
• Pie šīs skolas īsti vēl neesmu pieradis, pietrūkst vecās, mājīgās Spīdolas telpas. Manuprāt, šī skola ir kā dāvana mums, protams, tā ir laba, bet ir daudz jādara un jāuzlabo, lai atkal iegūtu mājīgo Spīdolas garu.
• Vai prezidenta amats realitātē ir tāds, kādu biji iztēlojies? Ar kādām neparedzētām grūtībām saskaries?
• Ir lietas, kuras iztēlojos un tās piepildās, ir arī lietas, kuras es nevarēju iztēloties un, kuras ir daudz citādākas nekā es domāju. Visgrūtākais ar ko pašlaik saskaros ir ārpusskolas darbību ( teātra, spēlēšanas grupā utt.) apvienošana ar mācībām.
• Ja tev vēlreiz būtu iespēja kļūt par prezidentu, vai tu to izmantotu?
• Jā, es noteikti to izmantotu un kļūtu par prezidentu vēlreiz, jo manuprāt, tā ir lieliska pieredze, kas norūda un dod daudz pieredzes.

Prezidentūra nu gan nav viegls pienākums, toties pagaidām jaunajaam parlamentam ar apkārtējo palīdzību ir izdevies skolā ieviest spocīgu noskaņu Helovīnos, latvisku garu 11.novembra svētku gājienā, kā arī citos pasākumos. Veiksmi jaunajam prezidentam un parlamentam šajā mācību gadā, kā arī paldies, Aldi, par interviju!