“Fantāzija, ko pamet saprāts, rada neiespējamus monstrus; vienojoties ar to, tā ir mākslas un brīnumu izcelsmes māte.”

Fransisko Goja dzimis 1746. gada 30. martā, Fuendetodosā, mazā ciemā, Spānijā. Viņa tēvs bija juvelieris, viņam bija divas māsas un trīs brāļi. Bērnību vislabprātāk Fransisko pavadīja dabā, medījot. Trīspadsmit gadu vecumā V. Goja sāka mācīties mākslas skolā, viņš piedalījās vairākos gleznošanas konkursos, bet nevienā neuzvarēja. Četrpadsmit gadu vecumā F. Goja mācījās pie gleznotāja Hosē Lūzāna. Viņš pārcēlās uz Madridi, kur mācījās pie Antona Rafaela Menga, gleznotāja, kurš bija populārs Spānijas galmā. Goija iesniedza pieteikumus Karaliskajā tēlotājmākslas akadēmijā 1763. un 1766. gadā, taču mācības viņam tika liegtas. Madridē viņš apprecējās, un ar skolotāja palīdzību atrada gleznotāja darbu Madrides Spānijas karaļa ģimenē. Karaļa pilī bija vajagdzīgas daudz gleznu. Goja gleznoja sadzīves izklaides ainas. Šīs gleznas attēloja gobelēnos, kas 18. g.s. bija ļoti populāri. Karaļa radiniekiem un draugiem ļoti patika V. Gojas gleznas. Francisko talants kļuva pieprasīts, viņu paaugstināja kā galma gleznotāju.

Četrdesmit sešu gadu vecumā Goija cieta no smagas slimības, kas ilga dažus mēnešus. Tas izraisīja labās puses paralīzi. Lai gan viņš atguvās no smadzeņu insulta, viņš palika kurls visu atlikušo dzīvi. Pēc šī viņa gleznas kļuva ļoti depresīvas, biedējošas. Darbos nebija attēlots kādreizējais Fransisko dzīvesprieks, gleznas bija šausmu pilnas. Bet neviens nevēlējās šausminošos darbus, tāpēc viņš atgriezās pie Karaļa ģimenes.

Goja gleznās izmantoja, protams, otu, gleznošanas nazīti, dažreiz pirkstus, un kad viņš guva iedvesmu naktī, Francisko ielika sveci cepurē, lai varētu gleznot.

Arī vecumā F. Goja nezaudēja aizrautību, bet dzīves laikā viņš bija pārdzīvojis karadarbību, kad francija iekaroja Spāniju. Vecumā, Gojas gleznas atkal kļuva biedējošas. Viņš vēlējās tikt prom no pilsētas, tāpēc pārvācās uz laukiem ar ģimeni. Uz mājas sienām, Goja gleznoja šausminošos attēlus

Nav daudz saglabājies par Fransisko bērnību vai dzīvi ārpus mākslas, bet viņa emocijas var redzēt viņa mākslā. Viņa darbi ir pārdzīvojuši gadsimtus.