Vēsturiska drāma, biogrāfija

 Šindlera saraksts(1993)

Šindlera saraksts  (Schindler’s List) filmas pirmizrāde notika 1993.gada 30.novembrī Vašingtonā. Amerikas kino institūts 1998.gadā to iekļāva 100 labāko amerikāņu filmu saraksta 9.vietā. 2004.gadā „Šindlera saraksts” iekļauts arī ASV Kongresa bibliotēkas Nacionālajā kinoreģistrā kā kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma. Filma tika nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai „Oskars” 12 kategorijās, no kurām saņēma septiņas, tai skaitā par gada labāko filmu, labāko režisoru (Stīvens Spīlbergs), labāko scenāriju, labāko operatora darbu, labāko montāžu, labāko oriģinālmūziku un labākajām dekorācijām. „Šindlera saraksts” ieguvis arī septiņas Britu kino un televīzijas mākslas akadēmijas BAFTA balvas 13 nominācijās, trīs Holivudas ārzemju preses asociācijas balvas „Zelta Globuss” sešās nominācijās, kā arī „Grammy” balvu par labāko instrumentālo kompozīciju filmai.

Paputējis uzņēmējs Oskars Šindlers ierodas vācu okupētajā 1939.gadā Krakovā, Polijā, lai sāktu emaljēto trauku ražošanu armijas vajadzībām. Viņš ātri iegūst vietējo okupācijas varasvīru labvēlību. Drīz viņam kabatā ir visas nepieciešamās atļaujas. Atliek tikai dabūt naudu fabrikas atvēršanai, nokomplektēt štatus un sākt ražošanu. Izmantojot geto sadzīto ebreju neapskaužamo stāvokli, Šindlers piedāvā bagātajiem ebrejiem darījumu – viņi dod naudu fabrikas atvēršanai, jo paši to nekādi nevar izmantot vāciešu noteiktā aizlieguma dēļ, pretī saņemot dažādas preces, kuras melnajā tirgū var apmainīt pret citām precēm. Daudzi ebreji ar prieku dodas strādāt Šindlera fabrikā, jo tas sniedz iespēju kaut uz brīdi nokļūt ārpus geto teritorijas.

Krakovā ierodas SS unteršturmfīrers Amons Gets. Viņa vadībā notiek Krakovas geto likvidēšana un visu ebreju pārvietošana uz Plašuvas koncentrācijas nometni. Lai arī turpmāk varētu izmantot ebreju darbaspēku, Šindleram nākas iekarot Geta un citu SS virsnieku labvēlību, rīkojot tiem jautras dzīres un pasniedzot dārgas dāvanas. Taču jau pēc gada pienāk pavēle ieslodzītos ebrejus nosūtīt uz Aušvices nāves nometni. Uzpērkot Getu un viņa augstākos priekšniekus, Šindleram izdodas pasargāt savus strādniekus un nogādāt tos jaunajā fabrikā viņa dzimtajā Cvitavas – Brinlicas pilsētā čehu Sudetijā. Šim nolūkam Šindlers kopā ar Šternu sastāda „kvalificētu” ebreju sarakstu, kas tādejādi izbēg drošai nāvei Aušvicē.

Kā „nacistam un vergu darba izmantotājam”, Šindleram jāmūk no tuvojošās Sarkanās Armijas. Atvadoties fabrikas strādnieki kā pateicību dāvina viņam gredzenu, kas izgatavots no kāda strādnieka labprātīgi ziedotajiem zobu zelta kronīšiem, kā arī vēstuli, kur izskaidrota Šindlera rīcība un loma ebreju glābšanā kara laikā. Gredzenā iegravēti vārdi no ebreju svētās grāmatas Talmuda: „Kas izglābj vienu dzīvību, ir izglābis visu pasauli.”

Filma izstaro patiesumu, kurš, godīgi runājot, visās kinolentēs nemētājas – piemēram, pats Šindlers, lai arī cik cildenu darbu beigās paveicis, filmas gaitā tiek attēlots kā parasts, kārdinājumu vadīts cilvēks (nevis eņģelis), kurš kara drausmajos apstākļos izdarījis drosmīgu un sirdsapziņas vadītu izvēli. Šindlers saprata to, kas ir pareizs, un darīja. Arī mums, nonākot dzīves krustcelēs, ir jāmāk izdarīt pareizo izvēli.

Pēc manām domām, tā ir lieliska vēsturiska drāma par holokaustu. Mans vērtējums ir 9/10. IMDb kategorijā  “TOP 250 Visaugstāk novērtētās filmas” šī filma atrodas sestajā vietā ar vērtējumu 8,9/10.  Rotten Tomatoes filmu vērtē 97%/100%.

Filma “Šindlera saraksts” pašlaik ir pieejama nomā, vai iegādei, vai straumēšanai, izmantojot abonementu Peacock, Prime Video, iTunes, VUDU, Microsoft Store un Netflix.