Haizivs. Ziņas, fakti un ieteikumi, kā no tā izvairīties.
Arīna Agejeva, Jevgeņija Aļeksova, 9sk
Ziņas
- Baltijas jūrā ir gadījies ieklīst pa kādam eksotiskam jūras iemītniekam, bet samērā reti. Ir manītas gan zobenzivis, gan vaļveidīgie, cūkdelfīni. Kopš pagājušā gadsimta vidus Latvijas piekrastē kādas desmit reizes ir izskalota zobenzivs, bet pirms 16 gadiem jūras piekrastē Kurzemes pusē zvejnieku tīklos tika atrasts cūkdelfīns, kuru Latvijas piekrastē izdodas novērot aptuveni reizi 30 gados.
- Latvijā bija gadījumi, kad bija redzēta haizivs, bet beigu beigās fotogrāfijā bija kāda cita zivs.
Fakti
Haizivis dzīvo arī saldūdeņos.
Haizivis dzīvo visos septiņos pasaules okeānos, taču dažu sugu haizivis nedzīvo tikai sālsūdenī. Ir sugas, kas var izdzīvot jaukta tipa ūdeņos, piemēram, upju grīvās un ūdenstilpēs, kas savienotas ar okeānu, bet vēl citas sugas lieliski jūtas, dzīvojot saldūdeņos.
Haizivju izmēri ir ļoti dažādi.
Vaļhaizivis ir ne tikai lielākās haizivis, bet arī lielākās zivis pasaulē. Mazākās ir pundurhaizivis, kas dzīvo dziļos ūdeņos – to ķermeņa garums ir vidēji tikai 17 centimetru.
Haizivīm ir trīs dažādi vairošanās veidi.
Apmēram 30 procenti no visām haizivīm dēj olas. Daļa haizivju sugu ir dzīvdzemdētājas. Mazā haizivs, kas ir saistīta ar māti ar placentu, attīstās un piedzimst līdzīgi kā jūras zīdītāji. Lielākā daļa haizivju savas olas iznēsā olvadā, kas piepildīts ar īpašu sekrētu – tur atrodas mazās haizivs olas dzeltenums, kas paliek olvadā, kamēr attīstās mazulis. Olvadā tas nobriest, paaugas un tad piedzimst jau kā gatavs plēsoņa. Vienā metienā haizivīm var būt līdz pat 48 mazuļi.
Haizivis dzīves laikā var zaudēt līdz 30 000 zobu.
Parasti haizivīm ir 45 līdz 50 zobu, taču tā ir tikai zobu priekšējā rinda. Aiz tās mēdz būt līdz pat septiņām rindām ar aizstājamiem zobiem, kurus var laist darbā, ja priekšējās rindas zobs ir bojāts vai izkrīt. Vairākām haizivju sugām zobi mainās visu mūžu – tās var nomainīt līdz pat 30 000 zobu savas dzīves laikā! Ir haizivis, kurām zobi nomainās ik pēc 8 – 10 dienām, bet citām – vairāku mēnešu laikā.
Haizivis uz Zemes mīt jau 400 miljonus gadu.
Haizivis uz Zemes mīt kopš dinozauru laikiem. Ir atrastas 400 miljonus gadu senas zvīņu un zobu fosilijas, kas sniedz mums ieskatu, kādi izskatījās senie haizivju priekšteči. Tā dēvētās modernās haizivis parādījās aptuveni pirms 100 miljoniem gadu. Uz Zemes joprojām dzīvo reta haizivju suga, kas miljoniem gadu laikā ir maz mainījusies. Tā ir gofrētā haizivs – viens no labākajiem piemēriem, kas ļauj spriest par to, kādas izskatījās vissenākās haizivis.
Kā izvairīties no haizivs?
Kā un kāpēc viņi uzbrūk?
Jebkurš objekts, kas ir salīdzināms ar šī plēsoņa lielumu, potenciāli kļūst par tās upuri. Un šajā gadījumā persona ir tikai piemērots haizivju objekts.
Ieteikumi, kā izvairīties no haizivs uzbrukuma:
Labā ziņa ir tā, ka pasaulē ir 150 haizivju sugu, taču tikai 20 no tām var kļūt bīstamas cilvēkam. Lai nebūtu jādomā par to, kā izvairīties no haizivs, jums ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai izvairītos no viņu interešu objekta. Palīdzēs vienkāršie, bet efektīvie metodi:
- neej ūdenī, ja tev ir brūce;
- Nedrīkst čurāt ūdenī. Haizivis šīs smakas var sajust pat lielā attālumā;
- Nelietojiet spožus peldbikses un pulksteņus. Nepareizs uzskats, ka haizivis slikti redz, jau ir atspēkots. Viņu redze ir kā kaķi. Bet tie arī atšķir krāsas.
- Lielāka iespēja piesaistīt haizivis, veicot snorkelēšanu – peldēties augšējā ūdens slānī. Troksnis, ko peldētājs dara, ir līdzīgs skaņas, ko rada ievainots dzīvnieks.
- Vissvarīgākais – atteikties no peldēšanas, ja ir pat neliela asiņošana. Haizivis jūtas asinīs vairāku kilometru attālumā.
Ja plēsēji uzbrūk:
Stratēģija: cīņa līdz galam
Kad haizivs uzbrūk – cīnies atpakaļ .Ja ir harpūns – izmantojiet to un mērķējiet uz galvu. Acis un žaunas – visneaizsargātākās plēsoņa ķermeņa daļas. Ja nav ieroci, tiks izmantota improvizācija, kamera vai akmens. Ja absolūti nekas nav pie rokas – pārspēt haizivis acīs vai žaunās. Nu, vai kur tas ir nepieciešams – parādiet, ka esat cienīgs pretinieks, un haizivs var nodot vispirms.
Otra stratēģijā: peldēt prom
Ūdenslīdējam būtu loģiski nogremdēties uz leju vai pretēji klints. Un lēnām pāriet uz krastu. Peldēt labāk krūts uz muguras – tā ir mazāk trokšņa. Ja esat tuvu laivai – mierīgi un bez panikas, lūdziet palīdzību un atstājiet ūdeni pēc iespējas ātrāk. Saglabājiet mieru un peldēties uz krastu vai uz kaut ko, kur jūs varat izkļūt no ūdens.
Jautājumi par šo tēmu
Kā es varu noteikt, vai haizivs dziļi ūdenī rīkojas agresīvi?
Haizivis mēdz peldēt ar zig-zag kustībām un laupīt apli, kad dziļā ūdenī ir agresīvas.
Vai ir taisnība, ka, ja haizivs iegūst cilvēka miesas garšu, tā alks pēc cilvēka un vēlēsies to vairāk?
Nē, tā nav taisnība.
Vai haizivs ieduršana degunā apturētu uzbrukumu?
Lai arī cilvēki to dažreiz dara, haizivs ieduršana degunā, iespējams, nav labākais veids, kā aizstāvēt sevi haizivju uzbrukumā. Jums to vajadzētu caurdurt acīs vai žaunās. Ja jums ir kāda veida ierocis, izmantojiet to, lai aizstāvētu sevi.