Izteikta iezīme, 21.gs pasaulē dzīvojot, ir aizņemtība, nemitīgā steiga, vēlme nekad neapstāties. Iepriekš minētās izraisa stresu, kas dažkārt var izraisīt nopietnas sekās, kā, piemēram, izdegšanas sindromu.

 Izdegšanas sindroms ir emocionālā un fiziskā noguruma, izsīkuma stāvoklis, tas novērojams, kā sekas ilgstošai emocionālai nelabsajūtai, kas saistīta ar cilvēka paštēlu un darba apstākļiem. Izdegšanas sindroms jeb burnout (angl.) ir psiholoģisks jēdziens, ar ko tiek apzīmēts akūts distresa stāvoklis, cilvēka emocionāls izsīkums, nespēks. Šis sindroms pirmo reizi tika pētīts 20. gadsimta 70. gados Eiropā un Amerikā. Izsīkuma stāvokļa sākums var būt pakāpenisks vai arī pēkšņs. Kā katrai nopietnai kaitei arī šo laicīgi pamanot, ispējams izvairīties no smagākām sekām. Sākotnēji par izdegšanu var liecināt tas, ka cilvēks uzņemas vairāk pienākumu nekā spēj veikt, strādājot arvien vairāk, var padarīt mazāk, darba izpilde lēnāka, vēlme izvairīties no darba, vēlme pēc sociālas izolācijas, attiecības ar citiem kļūst nepatīkamas un konfliktējošas. Šī ir nopietna problēma, kuru jārisina ar atbilstošiem profesionāļiem. Ja jūtat, ka emocijas ir līdzīgas minētajām, nebaidieties par to runāt un sazinieties ar speciālistiem.