Šobrīd pasaulē norisinās globālā pandēmija. Šis laiks ikvienam nesis pārmaiņas – dažas labas, dažas netik labas. Šajā laikā, kad pār visu pasauli ir izplatījies Covid-19 vīruss arvien vairāk tiek runāts par veselību, tās kvalitāti un, kā to uzlabot, tomēr ir svarīgi rūpēties ne vien par piesardzību, bet arī par mentālās veselības saudzēšanu.

Nenoliedzami šis laiks ir atnesis daudz pārmaiņu, daļai sabiedrības lielākās pārmaiņas noteikti ir bijusi piespiedu ierobežojumi , kas liedz dzīvot pilnvērtīgu sabiedrisko dzīvi – apmeklēt dažādus kultūras un sporta pasākumus, tikties ar tuviniekiem, kā arī liegts apmeklēt dažādas atpūtas vietas un takas, kurās nav iespēja ievērot 2m distanci, un ir paaugstināts risks apdraudēt savu drošību. Šajā laikā daudziem problēmu sagādā izolētība un liegums tikties vairāk par diviem cilvēkiem ievērojot 2m distanci. Šie aizliegumi nozīmē, ka nav iespējams satikt arī ģimeni un radus jeb visus cilvēkus, ja to skaits pārsniedz divi, ar kuriem nedzīvo vienā dzīves vietā. Daudzi cilvēki šai laikā varētu justies vientuļi un vieni, tas var nomākt un vēlāk radīt arī nopietnākas sekas, tāpēc ir svarīgi zināt, kā saglabāt mentālo stabilitāti šajā situācijā.

Domāju, ka lielai daļai cilvēku pirmajā karantīnas nedēļā bija neliela atvaļinājuma sajūta, jo skaidrs, ka ierastā rutīna lielai sabiedrības daļai tika izjaukta pilnībā, tomēr, vai tai brīdī cilvēki apzinājās, ka tas nozīmē pilniīgu sabiedriskās dzīves apstāšanos ( neiskaitot darba attiecības )? Domāju, ka nē. Ievērojot visus noteikumus, ir bijusi diezgan ieobežota vaļa fiziski satikt tuviniekus un vairāk kā vienu cilvēku, ar kuru nedzīvojat kopā. Cilvēkam, kā sociālai būtnei agru va vēlu parādās vēlme pēc atkalredzēšanās, sarunām un kontakta ar cilvēkiem. Tas, ka esam fiziski sķirti nenozīmē, ka patiesi jābūt vieniem. 21.gs tehnoloģijas ir nesušas lieliskas iespējas jebkurā sev ērtā laikā sazināties ar citiem cilvēkiem, lai kurā pasaules malā tie būtu. Šajā laikā ļoti nepieciešams kļuvis kontakts, atbalsts un apziņa, ka šim visam ejam cauri kopā. Nevajag palikt vienam, bet gan rast jaunus risinājumu, kā, piemēram, tikšanos ar ģimeni rīkot virtuālā pasaulē. Laikā, kad nevar apmeklēt dažādus pasākumus un nav ieteicams uzturēties vietās, kur ir iespēja būt ciešākā kontaktā ar cilvēkiem, ir jāatceras, ka tas nenozīmē piespiedu izolēšanos pilnībā. Pat, ja liela daļa atpūtas vietu, skatu torņu un izklaides centru ir slēgti, nenozīmē, ka cilvēkam jāaizmirst par došanos svaigā gaisā un kustēšanos. Lai saglabātu veselīgu fizisko un mentālo formu ir ieteicamas fiziskās aktivitātes un pastaigas svaigā gaisā. Tas palīdzēs gan izrauties no ierastās vides, gan izkustēties un palutināt ķermeni ar fiziskajām aktivitātēm.

Atcerēsimies par piesardzību itin visos veidos!