Intervija ar skolotāju Indru Soiku – Dreimani

Intervija, Skola

Šogad mūsu skolas lielajai ģimenei ir pievienojusies jauna skolotāja- Indra Soika-Dreimane. Viņa ne tikai ir lieliska skolotāja un režisore teātra trupai ‘’Spīdolēni’’, bet arī direktores vietniece kultūras jomā. Vēlējāmies noskaidrot viņas sajūtas un domas, strādājot jaunā darba vidē, tāpēc uzrunājām viņu un uzdevām dažus jautajumus, uz kuriem vēlējāmies noskaidrot atbildes.

  • Vai ir kāda īpašība, kuru domāji, ka nebūs nepieciešama strādājos Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijā?
  • Skola ir izaicinājums, kas nes daudz negaidītu situāciju, kas jārisina, uz kurām jāreaģē. Strādājot skolā, ir nepieciešamas visādas īpašības; jāprot iejusties otra ādā, iedziļināties otra cilvēka situācijā, izpratnē, jāmeklē risinājums, kompromiss. Skola ir dzīvs organisms; pāri 500 personību vienkopus, katram savs dzīves stāsts un modelis.
  • Vai ir kaut kas, kas pārsteidz, strādājot Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijā?
  • Katra diena ir pārsteigums! Jāmāk vienlaicīgi paturēt prātā dažādus notikumus, pārslēgties no vienas tēmas uz otru. Pārsteidz tas, ka nāk palīgā. Kolēģu pleca sajūtu ļoti novērtēju, rūpes vienam par otru, palīdzību grūtā brīdī vai šaubu mirkļos. Ļoti novērtēju kolēģu dalīšanos ar savu pieredzi, idejām. Pārsteidz gatavība uzreiz risināt problēmu, nevis atstāt to uz vēlāku laiku.

Pārsteidz jauniešu gatavība novadīt pasākumu, kad “aizrunātais” pasākuma vadītājs ir aizgulējies.

Pārsteidz brīvības sajūta. Un arī atbildība. Patiesībā brīvība nes sevī milzīgu atbildības sajūtu. Jo, ja Tev uzticas, tad ir jāpierāda, ka esi uzticības cienīgs.

  • Vai ir atbalsts no skolēniem / skolotājiem, vai ir kāda ‘’laba roka’’, kas palīdz ikdienas darbos?
  • Jā, atbalsts ir milzīgs; gan no kolēģiem, gan skolēniem. Man ļoti patīk strādāt komandā; es neesmu vientuļniece; man vajag, lai ir, ar ko dalīties, ar ko idejas pārrunāt; ar ko trakas lietas īstenot! Neviens pasākums neizdotos bez atbalsta. Es ļoti novērtēju teātra trupas “Spīdolēni” atsaucību, radošumu, spēju uzrakstīt Ziemassvētku lugu 2 dienās! Un kur nu vēl izdomāt un iestudēt pārvākšanās stāstus, ko spēlējām Spīdolas dienā! Apbrīnojams kolektīvs!

Man ļoti patīk strādāt ar parlamentu. Viņi man asociējas ar gaismu, kā bērni, kas izstaro gaismu sev apkārt un iedvesmo.

Ievērojams atbalsts ir no tehniskā “spārna” – brīžiem liekas, ja es teiktu, ka man vajag mēnesi no debesīm nocelt, viņi padomātu un noceltu.

Mana labā un kreisā roka ir tuvākie kolēģi, ar kuriem var izrunāties, izsmieties, “norunāt” problēmu no sirds un iet tālāk. Es apbrīnoju viņu spēju pieslēgties “šeit un tagad”!

  • Kā jūs atgūstat enerģiju brīžos, kad darbu ir pārāk daudz?
  • Parasti enerģija zūd, ja kaut kas neizdodas; ir bijusi slikta nodarbība, vai jūti, ka kaut kas nestrādā; bet tad nāk kāds impulss – nākamajā nodarbībā parādās kaut kas jauns un interesants vai izdodas, ko iecerēju, un enerģija atgriežas. Mani “uzlādē” cilvēki, ar kuriem kopā var kaut ko radīt. Kam ir interese, kas “piespēlē” kādu domu, kas dalās ar savām idejām labākam risinājumam. Kad es redzu, ka “pametu ideju” un tā aiziet!

Vēl man patīk staigāt vai peldēt. Fiziski kustoties, var atrisināt ne vienu vien problēmu! Esmu izdomājusi nodarbību Radošuma skolā vai kā kādu ainu teātri risināt tieši peldot.

Vēl es esmu ticīgs cilvēks. Un lūgšana, saruna ar Dievu, dod spēku un palīdzību visgrūtākajos brīžos, kad šķiet, ka neredzi nekādu risinājumu.

  • Kā jūs ‘’atslēdzaties’’ no grūtās darba dienas?
  • Tā kā man mājās ir aktīvs trīsgadnieks, atslēgšanās notiek diezgan ātri; mājās es nevaru ilgi domāt par notikošo vai analizēt kādu situāciju, jo viens mazs ķipars prasa nedalītu uzmanību.

Liels paldies skolotājai Indrai Soikai – Dreimanei par interviju. Vēlam izturību un veiksmi turpmākajā darbībā.

Ieva Buša un Evelīna Belozerova

Atbildēt