Zaudēt mājas lielo mīluli dažkārt ir ļoti smagi. Bērniem un pusaudžiem tas šķiet pat vēl smagāk kā zaudēt tuviniekus, jo iespējams mājas mīlulis ar viņu bijis kopā visur, sagaidījis pārnākot mājās un vienmēr piedevis izdarīto.

Man arī nesen nācās zaudēt sev ļoti svarīgu un mīļu suni. Ļoti pārdzīvoju, taču tam visam var tikt pāri. Pārdzīvot par mīļuja nāvi nav nekas slikts, taču tam vieglāk tikt pāri būs atceroties par visiem labajiem mirkļiem un emocijām, ko šis dzīvnieks jums ir sagādājis. Atcerēties, ka katram no mums reiz būs jāaiziet, un jāsaprot, ka šis bija viņa laiks. Jāatceras par visu labo, ko darījāt sava mīļuja labā.

Daudzi saka, ka aizgājušā dzīvnieka vietā nopērkot jaunu mājdzīvnieku to varētu nosaukt par aizstāšanu vai sēru remdēšanu, bet nē! Mīluli neviens cits dzīvnieks nevar aizstāt. Nopērkot jaunu dzīvnieku Jūs tikai dodat sev un viņam jaunu iespēju. Tā ir iespēja visu mīlestību, ko devāt bijušajam dzīvniekam, dot kādam citam, kam tā ir nepieciešama.

Secinu, ka dažkārt ir labi atcerēties par aizgājušo mīluli un veltīt viņam dažus vārdus vai mīļas domas. Katram cilvēkam sēru laiks ir indivīduāla ilguma, taču jāatceras tas, ka viņš vienmēr būs mūsu sirdīs.