Reizēm uzdodam sev jautājumu – kāda ir tavas dzīves jēga? Par to cilvēki aizdomājas dažādās dzīves situācijās: vieni sarežģītos brīžos, citi – kad viss kārotais ir sasniegts.
Mūsdienu sabiedrībā cilvēki dzenas pēc daudzām lietām, izvirza sev dažādus mērķus. Tiecas, piemēram, pēc veiksmes biznesā, labklājības, labām attiecībām, izklaides un palīdzēšana citiem utt. Taču daudzi ir apliecinājuši, ka arī sasniedzot mērķus un dzīvojot labklājībā, baudot labas attiecības un dažādas izklaides, viņi iekšēji jūtas iztukšoti, it kā dvēselē būtu kāds ne ar ko neaizpildāms caurums. Mērķi un uzdevumi nav dzīves jēga. Katrs mērķis pats par sevi nevar būt dzīves jēga, jo, ja kādu mērķi neizdodas sasniegt, dzīves jēga taču tāpēc nebeidzas. Ar mērķu izvirzīšanu cilvēks kļūst piepildīts, jo, manuprāt, cilvēks bez mērķiem, sapņiem tikai eksistē, nevis dzīvo. Tieši sapņi padara cilvēka dzīvi daudz krāsaināku un piesātinātu ar emocijām.
Cilvēka dzīve nav nekas cits kā dzīves jēgas meklējumi. Tātad dzīve ir mācību process caur slikto, kas uzrodas dzīves ceļā. Katrs cilvēks, pats to neapzinoties, atrodas savas patiesās vietas, savas esības jēgas meklējumos.

Ļevčenoka Agate